Reportāža

Būt tur, kur neviens nav bijis, būt pirmajam, vienīgajam notikuma aculieciniekam un informēt sabiedrību par notiekošo. Tie ir reportāžas fotogrāfa galvenie motīvi.

Reportāžas fotogrāfijas galvenā īpašība – tās dokumentālums. Reportāža nes informāciju, un informācijai jābūt, vispirms, patiesai. Tāpēc reportāžai izslēdz stilizāciju, noformēšanu, teatralitāti, citādi sākot atļauta vien notikuma fiksācija caur autora uztveres prizmu.

Tehnoloģiju attīstība ir padarījusi reportāžas fotogrāfiju vēl ātrāku, mobilāku un reālistiskāku, kā arī rādījusi lielāku fotogrāfa atbildību. Tomēr tehnoloģija arī pieprasa prasmīgāku fotogrāfu, kritiskāku redaktoru un interesantāku sižetu, bet mediji un sabiedrība pieprasa aizvien jaunus notikumus, aizvien interesantākus un skaļākus.

Reportāža tā ir vairāk nekā paziņojums par notiekošo. Tāpat kā žurnālistikā reportāžai nav pietiekami ar vienu teikumu, bet kinematogrāfijā ar vienu kadru kinofilmai - fotogrāfijā reportāža nevar sastāvēt no viena fotoattēla. Reportāžai jāsatur informāciju mijsakarā ar laiku, telpu un darbību, jābūt iemeslu un seku saitei, lai problēma, kura ir pacelta reportāžā varētu būt paplašināta, aizvadīta līdz kulminācijai un atklāta. Tieši tāpat kā ir literatūrā, kinomākslā, televīzijā, tā arī ir pieņemams fotogrāfijā. Fotogrāfs stāsta aizraujošu, emocionālu un vispirms dokumentālu stāstu ar fotogrāfijām.

Pievienojies un uzzini vairāk par šo fotogrāfijas žanru!

Inscenētā fotogrāfija

- ir režisora ieceres realizācija.

Tā ir uz mirkli sastingusi emociju un sižeta spēle, gaismas un ēnas teātris. Fotogrāfs, iemūžinot ikdienas dzīvi, kļūst par tās režisoru, bet cilvēki, kurus viņš fotografē - par brīvajiem aktieriem.

Tas ir radošs process, kurš no fotogrāfa prasa ne tikai prasmi fotografēt, bet arī režijas iemaņas, milzum daudz ideju oriģinālu sižetu radīšanai un prasmi improvizēt.

Inscenējuma fotogrāfijā noteikti ir jābūt idejai, kura tiek realizēta gatavā attēlā un padara vienkāršos priekšmetus par informācijas ziņojumu.

“Satvert aizraujošus, dzīvē “noskatītus” momentus fotografējot nesagatavojoties, izdodas ļoti reti. Patiesi sākot, 99% gadījumos fotogrāfijā ir klāt pārdomātā režija. Pilnīgi nemanāmā fotografēšana patiesībā ir daudz sarežģītāka, nekā tā šķiet nepieredzējušam amatierim. Jo, ja mēs piemēram gribam nofotografēt ar miniatūro kameru cilvēku grupu, kas sarunājas vai strādā, tad ir pietiekami vien daži mirkļi, lai cilvēki pamanītu mūsu nodomus un pacenstos pieņemt atbilstošas pozas, vai pat pagriezties pret mums ar muguru.” No fotogrāfa Jeno Duloviča grāmatas “Mana tehnika mani attēli”.

Ikdienas dzīvē aina, radoties uz mirkli, pazūd jau līdz tam brīdim, kad Jūs nospiedīsiet fotoaparāta pogu.

Bet, ja mēs uzskatam, ka fotogrāfija ir māksla, kāpēc Jūs nevarētu to pašu ainu atdarināt savā kadrā?

Fotogrāfiju pēcapstrāde

vai kā pārvērst labo fotogrāfiju izcilajā.

Process, kurš ir nepieciešams praktiski vienmēr. Objektīva un matricas neideālās īpašības, sarežģītie fotografēšanas apstākļi – tas viss nelabvēlīgi ietekmē fotoattēla kvalitāti. Turklāt fotoaparāts redz daudz „lieka”: ādas detalizēto faktūru, makijāžas kļūdas, izlīdušus ārā no frizūras matiņus. Cilvēks to visu izlaiž, koncentrējoties uz sarunas, personīgajām īpašībām un emocionālās saiknes.

Fotogrāfijas pēcapstrāde palīdz izlabot uzņemtā fotoattēla trūkumus, novākt attēla mehānisko dabu, tuvinot to dzīvajam tēlam, novāc un novājina to kas novērš uzmanību no galvenā un, protams, piešķir kadram pievilcību.

Turklāt, mākslinieciskā apstrāde ļauj pārnest sižetu uz jebkuru citu fonu, noņemt liekas detaļas. Šeit paveras plašs lauks fotogrāfa fantāzijai. Gala rezultāts ir atkarīgs tikai no autora vēlmēm un fantāzijas.

Pie fotogrāfijas mākslinieciskās apstrādes attiecas visi procesi, kuri maina sākotnējo attēlu. Tie ir fotogrāfijas tonēšana, sēpija, melnbalta fotogrāfija, fotoattēla stilizācija, papildus elementu veidošana fotogrāfijā, kadra izdaiļošana ar rāmi vai vinjeti, foto kolāžas rādīšana.

Fotogrāfijas mākslinieciskā apstrāde ļauj mainīt akcentus fotogrāfijas gala un tās sākotnējā variantā. Turklāt, tā ļauj izveidot interesantus fotoattēlus, kurus nevarētu nofotografēt realitātē. Kā piemērs: fotogrāfiju stilizēta apstrāde akvarelī vai zīmulī, oglē vai pastelī, kā arī dažādu fotogrāfiju savienojums vienā mākslinieciskā kadrā..

Mūsu uzdevums iemācīt kā izmantot šos paņēmienus un padarīt jūsu fotogrāfijas dzīvākus, spilgtākus un interesantākus.

Stilistika un vizāža 

Vizāžista un stilista profesija ir viena no radošākajām un neordinārākajām.

Spilgtas individualitātes un vienreizējā stila radīšana ir viņu aizraujošās darbības pamatvērtība.

Īsajā laikā īstie profesionāļi var izcelt labākās īpašības, paslēpt trūkumus un pat izmainīt personu līdz nepazīšanai.

Viņu zināšanas un prasmes ir nepieciešamas darbojoties modeļu aģentūrās un šovos, rīkojot dažāda veida reklāmas akcijas.